Nu jau var teikt – ar dievu vecais 2011.gads. Atskatoties uz pagājušo gadu nākas konstatēt, ka tomēr daudz kas ir sasniegts, pat tas, kas nebija ieplānots. Dažreiz, straujajā dzīves ritmā var nepamanīt labās lietas, kas notikušas, arī sīkas laimītes. Tāpēc, pa retam, ir vērtīgi apstādināt skrējienu un padomāt., par to, kas tev ir, kas tev nav, ko tu īsti gribi dzīvē sasniegt. Diemžēl daudzi cilvēki īsti nezin ko viņi grib, tāpēc arī dzīvē neko nesasniedz – tā kā „Ko es gribu?” ir primārais un pats galvenais dzīves jautājums.
Kad ir atbildēts uz šo jautājumu, tikai tad ir vērts sākt uzstādīt dzīves mērķus, jo gandarījumu no sasniegtā un iekšēju harmoniju var gūt tikai panākot to ko grib, nevis to, ko tā īsti nemaz negribas. Gadās arī tā, ka tiek sasniegts kaut kas negribēts, un tās nav tikai negatīvas lietas. Kas vienam ir pozitīvs, citam var būt negatīvs un nesniegt cerēto gandarījumu vai laimes sajūtu. Man, piemēram, viens no mērķiem bija „Es gribu lai man būtu vairāk brīva laika”, bet tā nopietnāk izvērtējot personīgos ieguvumus no šī mērķa sasniegšanas nācās konstatēt, ka tas man nav vajadzīgs. Varbūt šāda mērķa izvirzīšana bija mirkļa vājums? Visticamāk tā arī bija, tā kā šis mērķis ir atmests.
Nesen apmeklēju kādu semināru Personības pilnveidošanas centrā. Web: www.nlpcentrs.lv. Semināra nosaukums, īstenībā, nav nekāds noslēpums „Mērķu meistarklase”. Jāsaka, ka neko revolucionāri jaunu šajā seminārā neuzzināju. Tomēr, galvenais ieguvums bija tas, ka beidzot mērķi tika formulēti rakstveidā. Jāsaka, ka šī nebija pirmā reize, kad tas tika izdarīts, tikai kaut kā divu iepriekšējo gadu laikā tas neizdevās. Otrs ieguvums – tehnika, kā izvērtēt mērķus, galvenais noteikt vai tiešām šis mērķis tev ir vajadzīgs. Iepriekšējā rindkopā jau minēju vienu piemēru, kas no šīs izvērtēšanas sanāca. Trešais ieguvums – nācās konstatēt, ka lielākā daļa mērķi, kuri tika izvirzīti sasniegšanai ilgtermiņā, izrādījās ir sasniedzami daudz īsākā laikā. Tā kā, priekšā stāv ilgtermiņa plānošana, kam jāatrod laiks un mierīga gaisotne apkārt un iekšēji. Ceturtais ieguvums – izrādās, ka man pilnai laimei nemaz tik daudz nevajag, daudz kas jau ir.
Par ko ir stāsts? Īstenībā, iedvesmai – nebaidīties izvirzīt dzīvē mērķus un darīt lai tos sasniegtu. Nebaidīties, pat ja Jums liekas, ka Jūs nekad tos nesasniegsiet. Piemēram, tradicionālākais „klupšanas akmens” – Jums dotajā brīdī nav un liekas, ka nekad nebūs tik daudz naudas lai sasniegtu šādu mērķi. No pieredzes varu pateikt, ka nauda atradās. Ne gluži nokrita no gaisa, bet gandrīz, t.i., tomēr kaut kādas pūles lai pie tās tiktu bija jāpieliek.
Laimīgu, veiksmīgu un panākumiem bagātu Jauno 2012.gadu! Lai Jums viss izdodas!
P.S. Lai mums viss būtu un par to nekas nebūtu……:)
